🙏Hanuman Ananda Lahari | हनुमान आनन्दलहरी🙏
आदिगुरू भगवत्पाद शंकराचार्य ने सौन्दर्य लहरी नामक ग्रन्थ में मां त्रिपुरसुन्दरी के स्वरूप का बहुत ही सुन्दर वर्णन किया है। उनके अनिवर्चनीय स्वरूप का वर्णन करने के लिए ही उन्होंने सौन्दर्य लहरी ग्रन्थ की रचना की जिसमें उन्होंने बहुत ही सुन्दर ढंग से मां की स्तुति की है। वास्तव में इसके दो खण्ड हैं….. आनन्द लहरी और सौन्दर्य लहरी। इन दोनों को एकत्र करके ही सौन्दर्य लहरी का नाम दिया गया है। इसमें प्रस्तुत स्तुति बहुत ही प्रभावी और रहस्यों से परिपूर्ण है। इससे कई साधनांए एवं ऐसे प्रयोग सिद्ध होते हैं, जो मानव जीवन के लिए अत्यन्त ही महत्वपूर्ण हैं।
भवानि स्तोतुं त्वां प्रभवति चतुर्भिर्न वदनैः
प्रजानामीशानस्त्रिपुरमथनः पञ्चभिरपि ।
न षड्भिः सेनानीर्दशशतमुखैरप्यहिपतिस्तदान्येषां
केषां कथय कथमस्मिन्नवसरः ॥१॥
घृतक्षीरद्राक्षामधुमधुरिमा कैरपि पदैः
विशिष्यानाख्येयो भवति रसनामात्रविषयः ।
तथा ते सौन्दर्यं परमशिवदृङ्गात्रविषयः
कथङ्कारं ब्रूमः सकलनिगमागोचरगुणे ॥२॥
मुखे ते ताम्बूलं नयनयुगले कज्जलकला
ललाटे काश्मीरं विलसति गले मौक्तिकलता।
स्फुरत्काञ्ची शाटी पृथुकटितटे हाटकमयी
भजामि त्वां गौरी नगपतिकिशोरीमविरतम् ॥३॥
विराजन्मन्दारद्रुमकुसुमहारस्तनतटी
नदरीणानादश्रवणविलसत्कुण्डलगुणा ।
नताङ्गी मातङ्गीरुचिरगतिभङ्गी भगवती
सती शम्भोरम्भोरुहचटुलचक्षुर्विजयते ॥४॥
नवीनार्कभ्राजन्मणिकनकभूषापरिकरैः
वृताङ्गी सारङ्गीरुचिरनयनाङ्गीकृतशिवा।
तडित्पीता पीताम्बरललितमजीरसुभगा
ममापर्णा पूर्णा निरवधिसुखैरस्तु सुमुखी ॥५॥
हिमाद्रेः संभूता सुललितकरैः पल्लवयुता
सुपुष्पा मुक्ताभिर्भमरकलिता चालकभरैः ।
कृतस्थाणुस्थाना कुचफलनता सूक्तिसरसा
रुजां हन्त्री गन्त्री विलसति चिदानन्दलतिका ॥६॥
सपर्णामाकीर्णा कतिपयगुणैः सादरमिह
श्रयन्त्यन्ये वल्लीं मम त् मतिरेवं विलसति ।
अपर्णैका सेव्या जगति सकलैर्यत्परिवृतः
पुराणोऽपि स्थाणुः फलति किल कैवल्यपदवीम् ॥७॥
विधात्री धर्माणां त्वमसि सकलाम्नायजननी
त्वमर्थानां मूलं धनदनमनीयाङ्ग्रिकमले ।
त्वमादिः कामानां जननि कृतकन्दर्पविजये
सतां मक्तेर्बीजं त्वमसि परमब्रह्ममहिषी ॥८॥
प्रभूता भक्तिस्ते यदपि न ममालोलमनसस्त्वया
तु श्रीमत्या सदयमवलोक्योऽहमधुना।
पयोदः पानीयं दिशति मधुरं चातकमुखे
भृशं शङ्के कैर्वा विधिभिरनुनीता मम मतिः ॥९॥
कृपापाङ्गालोकं वितर तरसा साधुचरिते
न ते युक्तोपेक्षा मयि शरणदीक्षामुपगते।
न चेदिष्टं दद्यादनुपदमहो कल्पलतिका
विशेषः सामान्यैः कथमितरवल्लीपरिकरैः ॥१०॥
महान्तं विश्वासं तव चरणपङ्केरुहयुगे
निधायान्यन्नैवाश्रितमिह मया दैवतमुमे।
तथापि त्वच्चेतो यदि मयि न जायेत सदयं
निरालम्बो लम्बोदरजननि कं यामि शरणम् ॥११॥
अयः स्पर्शे लग्नं सपदि लभते हेमपदवीं
यथा रथ्यापाथः शुचि भवति गङ्गौघमिलितम् ।
तथा तत्तत्पापैरतिमलिनमन्तर्मम यदि
त्वयि प्रेम्णासक्तं कथमिव न जायेत विमलम् ॥१२॥
त्वदन्यस्मादिच्छाविषयफललाभे न नियमस्त्वमर्थानां
इच्छाधिकमपि समर्था वितरणे।
इति प्राहुः प्राञ्चः कमलभवनाद्यास्त्वयि मनस्त्वदासक्तं
नक्तं दिवमुचितमीशानि कुरु तत् ॥१३॥
स्फुरन्नानारत्नस्फटिकमयभित्तिप्रतिफलत्त्वदाकारं
चञ्चच्छशधरकलासौधशिखरम्।
मुकुन्दब्रह्मेन्द्रप्रभृतिपरिवार विजयते
तवागारं रम्यं त्रिभुवनमहाराजगृहिणि ॥१४॥
निवासः कैलासे विधिशतमखाद्याः स्तुतिकराः
कुटुम्बं त्रैलोक्यं कृतकरपुटः सिद्धिनिकरः ।
महेशः प्राणेशस्तदवनिधराधीशतनये
न ते सौभाग्यस्य क्वचिदपि मनागस्ति तुलना ॥१५॥
वृषो वृद्धो यानं विषमशनमाशा निवसनं
श्मशानं क्रीडाभूर्भुजगनिवहो भूषणविधिः ।
समग्रा सामग्री जगति विदितैवं स्मररिपोर्यदेतस्यैश्वर्यं
तव जननि सौभाग्यमहिमा ॥१६॥
अशेषब्रह्माण्डप्रलयविधिनैसर्गिकमतिः
श्मशानेष्वासीनः कृतभसितलेपः पशुपतिः ।
दधौ कण्ठे हालाहलमखिलभूगोलकृपया
भवत्याः संगत्याः फलमिति च कल्याणि कलये ॥१७॥
त्वदीयं सौन्दर्यं निरतिशयमालोक्य परया
भियैवासीद्गङ्गा जलमयतनुः शैलतनये।
तदेतस्यास्तस्माददनकमलं वीक्ष्य कृपया
प्रतिष्ठामातन्वन्निजशिरसिवासेन गिरिशः ॥१८॥
विशालश्रीखण्डद्रवमृगमदाकीर्णघुसृण
प्रसूनव्यामिश्र भगवति तवाभ्यङ्ग सलिलम्।
समादाय स्रष्टा चलितपदपांसून्निजकरैः
समाधत्ते सृष्टिं विबुधपुरपडे रुहदृशाम् ॥१९॥
वसन्ते सानन्दे कुसुमितलताभिः परिवृते
स्फुरन्नानापद्म सरसि कलहंसालिसुभगे।
सखीभिः खेलन्तीं मलयपवनान्दोलितजले
स्मरेद्यस्त्वां तस्य ज्वरजनितपीडापसरति ॥२०॥
Bhavāni stotum tvām prabhavati chaturbhirna vadanaih
Prajānām īśānas tripuramathanaḥ panchabhirapi ।
Na shaḍbhih senānīr daśa-śata-mukhairapyahipatis
Tadānyeṣhām keṣhām kathaya katham asminn avasaraḥ ॥1॥
Ghṛita-kṣhīra-drākṣhā-madhu-madhurimā kairapi padaiḥ
Viśhiṣhyān ākhyeyo bhavati rasana-mātra-viṣhayaḥ ।
Tathā te saundaryaṁ parama-śhiva-dṛig-gātra-viṣhayaḥ
Kathangkāraṁ brūmaḥ sakala-nigama-agochara-guṇe
॥2॥
Mukhe te tāmbūlam nayana-yugale kajjala-kalā
Lalāṭe kāśhmīraṁ vilasati gale mauktika-latā।
Sphurat-kāñchī-śhāṭī pṛithu-kaṭi-taṭe hāṭakamayī
Bhajāmi tvāṁ Gauri nagapati-kiśhorīm aviratam ॥3॥
Virājan mandāra-druma-kusuma-hāra-stana-taṭī
Nadarīṇā-nāda-śhravaṇa-vilasat-kuṇḍala-guṇā ।
Natāṅgī mātāṅgī ruchira-gati-bhaṅgī bhagavatī
Satī śhambhor ambho-ruha-chaṭula-chakṣhur vijayate ॥4॥
Navīnārka-bhrājan-maṇi-kanaka-bhūṣhā-parikaraiḥ
Vṛitāṅgī sāraṅgī-ruchira-nayana-aṅgīkṛita-śhivā।
Taḍit-pītā pītāmbar-lalita-majīra-subhagā
Mamāparṇā pūrṇā niravadhi-sukhair astu sumukhī ॥5॥
Himādreḥ sambhūtā sulalita-karaiḥ pallava-yutā
Supuṣhpā muktābhir bhama-ra-kalitā chālakabharaiḥ ।
Kṛita-sthāṇu-sthānā kucha-phala-natā sūkti-sarasā
Rujāṁ hantrī gantrī vilasati chidānanda-latikā ॥6॥
Saparṇām ākīrṇā katipaya-guṇaiḥ sādaramiha
Śhrayantyanye vallīṁ mama tat matir evaṁ vilasati ।
Aparṇāikā sevyā jagati sakalair yat parivṛitaḥ
Purāṇo’pi sthāṇuḥ phalati kila kaivalya-padavīm ॥7॥
Vidhātrī dharmāṇām tvamasi sakalāmnāya-jananī
Tvam arthānām mūlaṁ dhanada-namanīyāṅghri-kamale ।
Tvam ādiḥ kāmānām janani kṛita-kandarpa-vijaye
Satāṁ macter bījaṁ tvamasi parama-brahma-mahiṣhī
॥8॥
Prabhūtā bhaktiste yadapi na mamālolamanasaḥ
Tvayā tu śhrīmatyā sadayam avalokyo’ham adhunā।
Payodaḥ pānīyaṁ diśhati madhuraṁ chātaka-mukhe
Bhrishaṁ śhaṅke kairvā vidhibhir anunītā mama matiḥ
॥9॥
Kṛipā-pāṅgālokam vitara tarasā sādhucharite
Na te yuktopekṣhā mayi śharaṇa-dīkṣhām upagate।
Na cheḍ iṣhṭaṁ dadyād anupada-maho kalpalatikā
Viśheṣhaḥ sāmyānyaiḥ katham itara-vallī-parikaraiḥ ॥10॥
Mahāntaṁ viśvāsaṁ tava charaṇa-paṅkeruha-yuge
Nidhāyānyan naivāśhritam iha mayā daivatam ume।
Tathāpi tvach-chetō yadi mayi na jāyeta sadayaṁ
Nirālambō lambodara-janani kaṁ yāmi śharaṇam ॥11॥
Ayaḥ sparśe lagnaṁ sapadi labhate hema-padavīm
Yathā rathyā-pāthaḥ śhuchi bhavati gangā-ogha-militam ।
Tathā tattat-pāpaiḥ ati-malinam antar mama yadi
Tvayi premṇā-saktaṁ kathamiva na jāyeta vimalam ॥12॥
Tvadanyasmād icchā-vaṣhaya-phala-lābhe na niyamaḥ
Tvam arthānām ichchhādhikam api samarthā vitaraṇe।
Iti prāhuḥ prāñchaḥ kamala-bhavana-ādyās tvayi manaḥ
Tvadāsaktaṁ naktaṁ divam uchitam īśhāni kuru tat ॥13॥
Sphurannānā-ratna-sphaṭika-maya-bhitti-pratiphalat
Tvadākāraṁ chanchach-chhaśhadara-kalā-saudha-śhikharam।
Mukunda-brahmendra-prabṛiti-parivāra vijayate
Tavāgāraṁ ramyaṁ tribhuvana-mahārāja-gṛihiṇi ॥14॥
Nivāsaḥ Kailāse vidhi-śata-makhādyāḥ stuti-karāḥ
Kuṭumbaṁ trailokyaṁ kṛita-kara-puṭaḥ siddhi-nikaraḥ ।
Maheśhaḥ prāṇeśhas tadavanidhara-adhīśha-tanaye
Na te saubhāgyasya kvachidapi manāg asti tulanā ॥15॥
Vṛiṣho vṛiddho yānaṁ viṣhamaśhanam āśhā nivasanam
Śhmaśhānaṁ krīḍā-bhūr bhujaga-nivaho bhūṣhaṇa-vidhiḥ ।
Samagrā sāmagri jagati viditaivaṁ smara-ripor
Yad etasyaiśhwarayaṁ tava janani saubhāgya-mahimā
॥16॥
Aśheṣha-brahmāṇḍa-pralaya-vidhi-naisargika-matiḥ
Śhmaśhāneṣhv āsīnaḥ kṛita-bhasita-lepaḥ paśhupatiḥ ।
Dadhau kaṇṭhe hālāhalaṁ akhila-bhūgola-kṛipayā
Bhavatyāḥ saṅgatyaḥ phalam iti cha kalyāṇi kalaye ॥17॥
Tvadīyaṁ saundaryaṁ niratiśhayam ālokya parayā
Bhiyai vā sīd gaṅgā jala-maya-tanuḥ śhaila-tanaye।
Tad etasyās tasmād adana-kamalaṁ vīkṣhya kṛipayā
Pratiṣhṭhām ātanvan nija-śhirasi vāsena giriśhaḥ ॥18॥
Viśhāla-śhrīkhaṇḍa-drava-mṛiga-madā-kīrṇa-ghu-sṛiṇa
Prasūna-vyāmiśhra bhagavati tavābhyaṅga-salilam।
Samādāya sraṣhṭā chalita-pada-pānsūn nija-karaiḥ
Samādatte sṛiṣhṭiṁ vibudha-pura-paṭe ruha-dṛiśhām ॥19॥
Vasante sānande kusumita-latābhiḥ parivṛite
Sphurannāna-padma-sarasi kala-haṁsāli-subhage।
Sakhībhiḥ khelantīṁ malaya-pavana-andolita-jale
Smared yastvāṁ tasya jvara-janita-pīḍā pasarati ॥20॥
इति श्रीमच्छङ्कराचार्यविरचिता आनन्दलहरी सम्पूर्णा ।
